Search results for "tiesību ierobežošana"
showing 10 items of 10 documents
Emergency state caused by Covid-19 impact on human rights in Latvia
2021
Darbā tiek pētīti tādi jautājumi kā iespējamie ierobežojumi ārkārtējās situācijas pagarināšanas termiņam, vai ārkārtas situācija var būt par pamatu cilvēka pamattiesību ierobežošanai un kā Latvijā tiek realizēta cilvēku pamattiesību ievērošana kontekstā ar Covid-19 ārkārtējās situācijas laikā pieņemtajiem ierobežojumiem. Pētījumu rezultātā darba autore secina, ka Ministru kabinets, izsludinot ārkārtējo situāciju to var tik reizes, cik to prasa situācijas nopietnība. Vērtējot ārkārtējo situāciju kā pamatu cilvēktiesību ierobežošanai darba autore secina, ka valdība ārkārtējās situācijas laikā ir tiesīga samērīgi ierobežot Satversmes 116.pantā noteiktās tiesības, lai aizsargātu sabiedrības dro…
Procesa dalībnieku tiesību iepazīties ar lietas materiāliem ierobežošana administratīvajā procesā tiesā
2016
Maģistra darbs „Procesa dalībnieku tiesību iepazīties ar lietas materiāliem ierobežošana administratīvajā procesā tiesā” ir vienīgais šim tematam veltītais pētījums Latvijā. Maģistra darba mērķis ir identificēt ar Administratīvā procesa likuma 145.panta ceturtās daļas regulējuma piemērošanu saistītās problēmas un piedāvāt to risinājumus. Maģistra darbā secināts, ka tiesai pirms ierobežojuma noteikšanas ir jāizvērtē lietas materiālu saturs un tas, kā ierobežojums ietekmēs procesa dalībnieka spēju pilnvērtīgi īstenot procesuālās tiesības, tomēr praksē tas tiek darīts ļoti reti. Maģistra darbā identificēts arī tas, ka praksē pastāv problēmas noteikt subjektu loku, kuru tiesības var ierobežot, …
Kriminālprocesa digitalizācija
2022
Maģistra darbs “Kriminālprocesa digitalizācija” aplūko digitalizācijas ietekmi uz kriminālprocesa norisi Latvijā, tostarp Eiropas Savienībā. Digitalizācija ir fenomens, kurš attīstās nemitīgi, tādēļ likumdevējam ir jāspēj pielāgoties digitalizācijas rezultātā radušajām izmaiņām, un attiecīgi uz tām reaģēt, veicot nepieciešamos grozījumus jau esošajos normatīvajos tiesību aktos, tostarp pieņemot jaunus. Pētnieciskais darbs tiek strukturēts trīs daļās. Pirmajā daļā tiek aplūkota digitalizācijas jēdziena vēsturiskā attīstība, kā arī jēdziena tvērums, kurš, tehnoloģijām attīstoties, turpina paplašināties. Darba otrajā daļā tiek aplūkota digitalizācijas ietekme uz kriminālprocesa veikšanu, sīkāk…
Sodāmības institūts krimināltiesībās
2019
Bakalaura darba tēma ir “Sodāmības institūts krimināltiesībās”. Autore apskata sodāmības jēdzienu un tā regulējumu Latvijas krimināltiesībās, kā arī tās sekas, kas rodas sodāmībai dzēšoties. Darbā aplūkoti dažādu autoru viedokļi par sodāmības jēdzienu, kā arī salīdzināts sodāmības regulējums ar ārvalstīm. Bakalaura darba mērķis ir izprast sodāmības nozīmi krimināltiesībās un sekas, kas izriet ārpus krimināltiesiskā regulējuma. Kā viena no aktuālākajām problēmām saistībā ar sodāmības institūtu un ne tikai, ir likumā nenoregulētā vainas forma saliktā sastāva noziedzīgajos nodarījumos. Ierobežojumi, kas saistīti ar sodāmības esamību, vairākos likumos attiecas uz noziedzīgiem nodarījumiem, kuri…
Pienācīgā kārtībā pieņemta likuma saturs cilvēka pamattiesību ierobežošanas kontekstā
2019
Darbā tiek pētīts pienācīgā kārtībā pieņemta likuma saturs cilvēka pamattiesību ierobežošanas kontekstā. Lai pilnvērtīgāk izpētītu šo jautājumu, darba ietvaros tiek pētīta ne tikai Latvijas tiesu prakse, bet arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse un tās ietekme uz Latvijas pamattiesību ierobežošanas metodoloģiju. Pētījumu rezultātā autore secina, ka Satversmes tiesa, veidojot nacionālo pamattiesību ierobežošanas mehānismu, lielā mērā ir iedvesmojusies no Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras, kā arī šobrīd Satversmes tiesa turpina veidot savu tiesu praksi atbilstoši jaunākām Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām. Izpētot Satversmes tiesas praksi, autore secina, ka Latvijā pamattiesību ie…
Sabiedrības drošība kā leģitīmais mērķis aktuālo cilvēktiesību ierobežojumu kontekstā
2019
Maģistra darbs “Sabiedrības drošība kā leģitīmais mērķis aktuālo cilvēktiesību ierobežojumu kontekstā” sniedz ieskatu par to, kas ir sabiedrības drošība, kā to apdraud reliģijas brīvības ārējā izpausme – galvassegu nēsāšana, kā arī obligātās vakcinācijas neievērošana. Darbs ir sadalīts trīs nodaļās, sākot ar sabiedrības drošības kā leģitīmā mērķa izpēti un analīzi par to, vai galvassegu nēsāšanas aizliegums publiskās vietās nepamatoti aizskar Satversmes 99. pantā minētās tiesības uz reliģijas brīvību, kā arī analizējot, vai obligātās vakcinēšanās pienākums aizskar Satversmes 96. pantā minētās tiesības uz privāto dzīvi. Darbā plaši aplūkota Satversmes tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas p…
Sodāmības institūta ģenēze un attīstība
2015
Autoraprāt pagaidu risinājums, lai kaut daļēji tiktu ievērots samērīgums un sasniegts mērķis, būtu nepieciešams lielāku uzmanību pievērst normatīvajos aktos noteiktajiem aizliegumiem, tos sakārtojot un ieviešot samērīgus termiņus. Lai gan šāda pieeja vienalga neizvērtēs katru konkrēto gadījumu un aizliegums būs vairāk universāls nekā individuāls, tomēr tas var tikt pielāgots atbilstoši tiesiskajai realitātei un kļūt samērīgāks. Piemēram, aizliegumu nosakot uz desmit gadiem, nevis uz mūžu.
Papildsods- tiesību ierobežošana
2015
Bakalaura darba „Papildsods – tiesību ierobežošana” mērķis ir izpētīt papildsoda, tiesību ierobežošanas, regulējumu Krimināllikumā, cenšoties atklāt, vai tas ir pietiekošs un pilnīgs, kā arī, kāda ir šī papildsoda piemērošana praksē un vai tas sasniedz Krimināllikumā 36.pantā paredzēto soda mērķi. Darba ietvaros autors veic papildsoda – tiesību ierobežošanas – izpēti, kā arī tika veikta literatūras, normatīvo aktu un publiski pieejamo materiālu, t.sk., arī tiesu prakses analīze saistībā ar šo soda veidu. Analizējot darba gaitā izmantotos materiālus, tiek secināts, ka šis soda veids aizvien biežāk tiek piemērots gan tiesas nolēmumos, kā viens no papildsoda veidiem, kā arī vairāki tiesību zin…
Personas tiesību ierobežošana Latvijā un Eiropā un ar to saistītā problemātika
2017
Darbā pētīta taisnīga soda un tā atvasināto principu izcelsme un saturs. Darbā analizēta soda individualizācijas ietekme uz soda noteikšanu minimālajām prasībām. Maģistra darba ietvaros izvērtēta divu Krimināllikumā pastāvošu institūtu – sodāmības un personas tiesību ierobežošanas atbilstība taisnīga soda pamatprincipiem. Darbā pētīta aktuālākā personas tiesību ierobežošanas un sodāmības problemātika un šo institūtu atbilstība Satversmes tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrai. Darbā secināts un izvirzītas tēzes, ka sodāmību un atsevišķi personas tiesību ierobežošanas sodi tiek noteikti, neizvērtējot to atbilstību taisnīgu soda noteikšanas pamatprincipiem, tādēļ likumdevējam šie …
Pamattiesību ierobežojuma tiesiskuma kritērijs "noteikts ar likumu" Satversmes tiesas judikatūrā
2020
Maģistra darbā pētīts pamattiesību ierobežojuma ar “likumu” saturs Satversmes tiesas judikatūrā. Darba mērķi ir izpētīt jēdziena “likums” saturu, likumdošanas procesā pieļautās likumdevēja kļūdas, ko konstatējusi Satversmes tiesa, izpētīt tiesu prakses piemērus, kuros atspoguļojas labas likumdošanas principa saturs un apkopot labas likumdošanas satura likumdošanas procesa uzlabošanai. Darba pētnieciskajā daļā tiek sniegts risinājums normas skaidrības uzlabošanai, balstoties uz Latvijas judikatūru un arī ārvalstu piemēriem, tāpat tiek rasti risinājumi likumdošanas procesa kvalitātes uzlabošanai, minot konkrētus piemērus, balstoties uz Satversmes tiesas judikatūrā formulēto labas likumdošanas…